Citēt:
[user]180312|valdo|[/user]Te jau sākotnēji, bija runa par to kāds ir iespējamis izmaksu līmenis ko var panest. Tātad, piem., ja var maksāt 200Ls mēnesī : tad ir vairākas iespējas:
1. maksāt par īri 200ls, dzīvot normālā dzīvoklīar iespēju katru laika periodu mainīt dzīves vietu. Pēc 20 gadiem , tāpat nekas nepieder un viss ir Ok.
2. Maksāt 100 par īri un krāt naudu zeķē/bankā utt. Pēc 20 gadiem zeķe ir pilnā, inflācija to ir apcirpusi.
3. Maksāt par kredītu 200, pēc 20 gadiem ir iespēja, ka kaut kas tev piederēs, ja nebūs sabrucis.
Tatad nav pilnīgi pareiza risinājuma. Katram ir jaskatās pēc spējām un vajadzības.
Šis jau ir ļoti objektīvs skaidrojums. Ņemot vērā mūsu dzīves ilgumu tapat ir reāla iespēja atdot galus pirms esi izpircis to savu dzīvokli. Un tad kāda atšķirība, vai tos 200 Ls esi maksājis dzīvokļa īpašniekam vai bankai -- paša dzīve no tā ne labāka, ne sūdīgāka nebūs bijusi. Tāpēc lēmumam vajag kādus paša iekšējus apsvērumus, nevis padošanos tai vai citai psihozei.
Piemēram, man klasesbiedrenei tās iekšējs pamatojums -- viņa ir principā pret īpašuma iegādi. Jo tā ir visa veida atbildība par pašu īpašumu. Lai apkārtne sakopta, dzīvokļa gadījumā lai ar apsaimniekošanu viss kārtībā un blablabla. Viņai esot daudz labākas lietas ko darīt, kā stresot un ķēpāties ap to visu. Labāk noliek konkrētu summu galdā un lai īpašnieks pats par to visu streso, viņu interesē tikai tas, kas ir viņas pašas un nekādas atbildības citu priekšā.
.gif ":)")
_20_20.png "Twitter"){kind=small}
